domaaju, domāju un vēlreiz domāju... cik daudz gan Dievs māca caur sāpēm... pašlaik man apkārt ir labi draugi, kuriem ir jājiet cauri ciešanām... un vienam draugam es nekādi nevaru palīdzēt... es nevaru teikt, ka saprotu, jo patiesiibaa es nekam tādam neesmu gājusi cauri... varu vienīgi lūgt... un tas arī ir tas pats labākais.
Dievs mums bieži uzliek pārbaudījumus... caur tiem Viņš māca... es domāju par to, ka bieži lūdzu Dievam, lai Vinjš mani turpina mācīt, veidot pēc Savas līdzības. un Dievs to dara... arī patīkamos veidos, taču ne vienmēr... ...man ir labi... jo man ir Dievs...
Tikai zheel, ka nespēju savam draugam palīdzēt ar saviem iedrošinājumiem, jo tie visi liekas tik banāli...
Lūdziet par viņu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru