Bet īstenībā jau nemaz nav tik traki... tikai šis laiks ir TIK aizņemts... vakar pat aizmrsu, ka notiek tādas rīta lūgšanas meitenēm... piedodiet... nesaprotu, kas ar mani notiek... vienkārši ņemu un aizmrstu...
Bet dzīve ir dikti saista:) īpaši tad, kad varu pamosties, nesteigties, uztasīt tēju, palasīt Bībeli un izlasīt, kas jauns ir ierakstīts blogos...
šodien braucu uz Norkalniem, kur notiek mācītāju gavēnis... vai kaut kas tāds... man ar Filipu, Tomu un Zigi ir tur jābūt un jāvada slavēšana. foršīīī!!:)) tikai kakls nedaudz ciet... gan jau būs labi!:)
MĪLU JŪS VISUS!!!
Jā, tā sajūta, kad viss skolā nokārtots atsvērs visus šos pārdzīvojumus. Lai veicas!
AtbildētDzēst