Braucu un redzu - vecs vīriņš... glezno. Tas izskatījās tik skaisti! Man viemēr ir paticis skatīties un apbrīnot cilvēkus, kuri ko tādu māk. Braucu garām...azbraucu tālāk.... braucu atkal garām(nu jau lēnāk)... pabraucu garām...un visu laiku prātā kāds saka - apstājies un pasaki, ka viņam labi izdodas... braucu garām... apstājos... tā bailīgi un kautrīgi ar viņu sasveicinos... saruna ilgst un uzzinu, ka viņš ir LU filozofijas profesors, kas ir pensijā. uzzinu, ka viņš tūliņ pabeigs savu 800 lpp garo grāmatu... un beigās viņš mani uzaicina un savu gleznu izstādi... :)
tāpēc es jūs šodien iedrošinu - nekaunies.. pieej pie kāda un pasaki ko jauku. Tas neko nemaksā... un tev pašam arī tas uzlabo dienu!:)
paklausīju Tavam ieteikumam. uzrunāju nepazīstamus cilvēkus, un bija tik pārsteidzoši jauki! tikai un vienīgi pozitīvas emocijas, gan man gan viņiem :) paldies!
AtbildētDzēstMartinj, Tev ljoti jauks blogs:)) Lai Dievs Tevi svèti:)
AtbildētDzēst