vai es tik tieshaam vairs nemaaku sapnjot? kur tie laiki... kad pieseedos pie klaviereem un speeleeju... tas mani taa atbriivoja un speeciigi saistiija ar Dievu...lika sapnjot un izteikt to, ko domaaju un juutu... tagad ir citas lietas... bet pietruuksts... labi, ka man kaads cilveeks to shodien atgaadinaaja... veelos to atpakalj... un veelos sapnjot...
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
mm, tik ļoti labi saprotu tavas domas!
AtbildētDzēstarī man pietrūkst tas, ka varētu piesēsties pie klavierēm, izspēlēt, izjust to, kas iekšā... Nebeigt sapņot.